*

tas, ka es vakar Rudaku vilcienā satiku laikam bija liktenis. un Rudaka 40 tika nosvinēti godam, jo kā es nokļuvu mājās es zinu gan, bet atcerēties neatceros. neatceros arī kā un kādu apsvērumu vadīta es iepostēju bildi ar zīloņiem, kuru laikam tūliņ ņemšu ārā, jo man ir cita bilde padomā. pamodos un piecēlos tikai tamdēļ, ka jābrauc Kritiskajā Masā un vispār man ir šņabja garša mutē. un visi tie, kuri nebrauc, jo kāds cits nebrauc, jo jāguļ un vēl visādu iemeslu, kuri nemaz nav iemesli, dēļ ir mīkspēdiņi un godīgi sakot es itin nemaz neesmu skaidrā un nemaz nezinu, kurā Vecrīgas bārā es vakardien nebiju.
un te lūk tā bilde bez zīloņiem un sakarā ar šodienu -

p.s. tētis neteikdams ne vārda ienāca un nolika man priekšā Tērvetes Senču. un bildi ar zīloņiem es ārā tomēr neņemšu - tā ļoti labi atspoguļo vakardienu, jo es vakar izdancoju pasaules tizlākās dziesmas hiphopa garā. kopā ar Ivo. un mamma negrib man dot ēst, jo viņa vakar esot svinējusi Vaņkas 41 jubileju.
p.s.2. un lai gan man nebija laika tomēr labi, ka vakar aizgāju uz to Rudakdienu, jo satiku visus savus vecos puikas.