*

labrīt, mīļie cilvēki, lūdzu, piedodiet man par briesmīgajiem laikapstākļiem.
esmu pārliecināta, ka tā ir tikai tādēļ, lai pārbaudītu manu megagigaapņemšanos beidzot aiziet uz mākslas vēstures lekciju, kas sākas 8:30.
nedusmojaties pārāk. padomājiet par mani - man izdevās aizmigt apm. pirms 2h, man kkā jātiek, pa ceļam attāli līdzīgo dubļujūru [kas nezkāpēc saucas Akāciju iela], līdz piebāztam un smirdīgam vilcienam, jāaizkratās līdz Vagonu Parkam un jāaizrikšo līdz skolai, kur jānosēž 3 lekcijas.

šķīstošā kafija ir nenormāli nelādzīgs padzēriens + laikam būs jāmeklē lietussargs, kuru nekad nelietoju.
+ nekad nebiju iedomājusies, ka jānotiek kam šitādam, lai man uzlabotos garastāvoklis

tas, ka aizgāju uz lekcijām ir labākais, kas ar mani pēdējā laikā noticis. sasodīti iedvesmojoši - gan akadēmija, gan lekcijas, gan biedrenes, gan tas, ka iesniedzu bakalaura darba pieteikumu.
pasniedzēja pat lekcijās pastāstīja gan par maukām, gan kokaīnu, tikai par dolāriem ne. un to nemaz ar nevajadzēja.

lietussargi gan mani tracina. tik vien nostaipīju somā līdzi, neatvērtu. vairāk tā nedarīšu.
šobrīd nēnōrmāli nāk miegs, bet vēl jāpaēd un jāizbrauc tripā ar riteni. tā varētu būt otra pēdējā laika labākā lieta.

tā dārgie City Crew, ja nu kāds sadomā vizināties pa dambi, iesaku uzmanīties - tur, kur ir tās stāvās, psihās nobrauktuves lejā, vairākās vietās apakšā ir izrakti kkādi padziļi un sasodīti grāvji. būtu braukusi pa tumsu, būtu mierīgi p***** taisni lejā un gan jau lauzusi savu burvīgo kaklu.
nekas, atradu arī vietu, kur to izdarīt bez grāvja un kakla laušanas.
un izbraucienu pa dambi es iesaku visiem. mežonīgi skaisti, rudenīgi smaržīgi, galvu sakārtojoši un mediatīvi, ar visu nāves roku austiņās.
drēbes gan absolūti dubļainas. purniņš arī.