*

nez, kas var būt jaukāk, kā iziet uz balkona lietū un skatoties uz paša nelabā pātagai līdzīgajiem zibeņiem, nopīpēt vienu samirkušu cigareti. pēc tam līst atpakaļ gultā pie Nikolaja [manlieks viņš izaugs par vienu no foršākajiem kaķiem, ar kādu vien man bijusi darīšana] un pabeigt lasīt pašu vasaras beigām piemērotāko grāmatu.

Rejs Bredberijs "Pieneņu vīns" (1957) - lasīta miljons reizes un vēl miljons reizes tiks lasīta. neprātīgi skaista, mazliet melanholiska, mazliet skumīga, gudra, rāma, mierinoša, silta un līdz kaulam cilvēciska.
starp citu, Bredberijam šodien [t.i. vakar] bija dzimšanas diena.

"Uz pasaules ir pieci miljardi koku. Zem katra koka ir ēna, vai ne? Tātad - no kurienes rodas nakts? Nu tad klausies: no piecu miljardu koku apakšām izlien pieci miljardi ēnu! Tās skrien pa gaisu, satumšo ūdeņus. Ja vien mēs spētu izgudrot, kā tās noturēt vienmēr zem kokiem, tad caurām naktīm varētu skraidelēt, jo nakts taču vispār nebūtu, Dug!" /Rejs Bredberijs "Pieneņu vīns"/
(mazliet no Bredberija arī šeit)

eu, moš kādam no Jums kkur ir aizķērušās Bredberija "Marsiešu hronikas"? gribētos pārlasīt arī to, bet mans bērnībā lietotais grāmatas eksemplārs jau vairākus gadus atrodas pie brāļa Londonā. ļoti priecātos, ja kāds varētu man aizdot.

pēc 3 Jodorovska filmu noskatīšanās, varu teikt, ka tam režisoram patīk melni lietussargi, punduri, trakas sievietes un rotaļas ar reliģiskiem motīviem. man toties patīk šī režisora filmas. tikko noskatītā Santa Sangre (1989) bija visnežēlīgākā. nez kāpēc atmiņā palika kontrasts ar kādu galvenā varoņa tēvs - nažu metējs, pārgrieza virvi, lai ziloņa zārks varētu nogāzties no kraujas un kā viņš nocirta savai sievietei rokas. pirmajā gadījumā viņš lēni zāģēja, otrajā tas notika ar vienu vēzienu.

par godu tam, ka Lielais Brāls man šodien no Londonas atsūtīja 3 lielās pakas ar Doritos čipsiem, varētu pa ilgiem laikiem paklausīties Depešmōdi. tik nevar saprast ko tieši, laikam jāizvelk smukā veco [7-12] singlu kārbiņa.