*

man pārsvarā nepatīk, ka cilvēki kko pēkšņi, mirkļa iespaidā apgalvo - par to, ko domā, jūt vai darīs. es parasti neļauju sev viņiem noticēt, tikai drūmi nosmīkņāju pie sevis un arī tas man nepatīk. man nepatīk, ka bieži, kad es zinu, ka kāds man melo, es to neizrādu un pēc tam arī uzvedos tā it kā būtu noticējusi. man nepatīk, arī, ka es saku pārāk maz, ko es domāju, gan mirkļa iespaidā, gan ko tādu, kas jau ir kārtīgi pārdomāts un vēl man nepatīk, ka es domāju pārāk daudz un pārāk daudz arī izdomāju. bet tie, kam es tomēr saku, ko domāju, to pārsvarā zina arī bez teikšanas.
un vispār dignai taisnība par to emociju izrādīšanu/neizrādīšanu. [n're, digna, tas liecina par to, ka es vakar tomēr nebiju tik ļoti miegaina, lai nedzirdētu un nesaprastu, ko Tu runā. nu vismaz ne visu.]