*

pēdējā laikā tik bridu pa meža biezokņiem un veselu mūžību nebiju bijusi parkā. vakar īsi pēc saulrieta aizgājām. tur ir tik skaisti! zied ievas un neaizmirstulīšu paklāji, ēnainākās vietās vēl šur tur nav noziedējušas baltās anemones. čalo strūklakas, pogo lakstīgalas un zumm maijvaboles. vakars bija rozā un gandrīz kliedzoši smaržīgs. ļoti romantisks.
šodien lakstīgala beidzot dzied arī manā pagalmā. sacepu sparģeļbulkas (kārtainā mīkla, cietais siers un sparģeļi). sparģeļu cietos galus, kopā ar vēl šo, to savārīju smaržīgā buljonā un noliku saldētavā garajai ziemai.

šis atkal no tiem jocīgajiem gadiem, kad 18. maijā vēl nezied ceriņi. vismaz šajā pasaules malā.