*

bijām ar izrādi Cēsu nepilngadīgo kolonijā. tur gan šobrīd no ~40 ieslodzītajiem ir tikai daži nepilngadīgi. lielākā daļa 18-20, ir arī 22gadīgs. praktiski visi par tiešām smagiem noziegumiem un vidējais ieslodzījuma termiņš ~10 gadi.
atmosfēra ļoti nomācoša un drūma. bet skolotājas likās jaukas, lielākā daļa sargu arī, toties cietuma priekšnieks izstaroja ļoti anksietiska un autoriatāra father figure sajūtu, kas likās ļoti skumji. jo gan jau praktiski visiem tiem ieslodzītajiem ir savas privātās problēmas ar tēva figūru un šāds tēva figūras piemērs nepalīdz to veselīgi risināt. viņš gan nelikās ļauns, tikai noguris un tramīgs, bet nu es viņu redzēju visai neilgu laika posmu.
priecājos, ka aizbraucām (bija šaubas vai to darīt un komandā bija daži, kas bija ļoti pret braukšanu uz turieni). par spīti tai atmosfērai braucu prom ar tādu gaišu sajūtu, ka bija iespēja uz brīdi ienest čaļu ikdienā kaut ko citu. un biju pārsteigta par to cik viņi klusi un koncentrēti un uzmanīgi skatījās izrādi. es, protams, negaidīju, neko ļoti briesmīgu, bet skolotājas pašas bija izteikušas bažas par viņu spēju noturēt uzmanību.