*

pārdomas pēc pirmās nedēļas darbā, strādājot no 9 - 18 pirmo reizi mūžā:
kopumā ir ok, ir arī krietni labāk ar celšanos no rīta un aiziešanu gulēt, nekā es biju iztēlojusies, ka būs. bet tā vispār, manas leftvinga asinis klusi čukst, ka kopš iepriekšējās lielās darba laika konvencijas ir pagājis apmēram gadsimts un laiks taisīt jaunu strādnieku revolūciju - vai nu par stundu - divām saīsinot darbdienu (kā jau ir šur un tur Skandināvijā) vai palielinot brīvdienu skaitu nedēļā. jo kad tad, lai cilvēks dzīvo, slauka grīdu, taisa ēst un pavada laiku ārā? visādi citādi jaunais darbs liekas ok, atmosfēra birojā mierīga un jauka, kolēģi draudzīgi un visi tādi pietiekami introverti un emocionāli inteliģenti. daudz ko no darba pienākumiem nerubīju, bet pamazām jau sāku kaut ko saprast un darīt patstāvīgi.

"Likums par darba laiku. Satwerşmes Şapulzes sozialàs likumdosànas komişijâ kopâ ar tirdsneezibaşşun ruhpneezibas komişiju isstrahdajuşi likumu par darba laiku un tas nupat atrodas Şatwerşmes Şapulzes plenarfehdes arşpreeşchanâ. Likuma projekts nosaka ka normālais darba laiks algotam fisiska darba strat)dneekeem wişos primātos walsts, paschwaldibas un sabeedriskos usnehmumos un eestahdês 8 stundas deenâ un 46 stundas nedeļâ. Garīga darba strahdneekeem normālais darba laiks - 6 stundas deenâ. Normālai nevahrtrauktai şwehtdeenas atpuhtai jabuht ne ihfakai par 42 stundām nedelâ."
/Tautas Balss, Nr.2, 15.12.1921/