Šodien jāstrādā no mentālā sāls apļa

pat pirksti kustās atpakaļgaitā pa tastatūru - kaut kāda smaga retrogrāda situācija.

jāpadzer kafija, jāaizminas pie Rudaka un pa ceļam jāsakrāmē mēbeles darbistabā, lai var uzelpot


58 - tad manam bērnam būs 18 = diez tas būs tikpat grūti kā šomēness?

vai tad jau es būšu nomierinājusies?

izgulējusies noteikti esmu pietiekami

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Es neko neatceros, man ir demences pirmās pazīmes un epilaptīvais šoks

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Skaidrs ir tikai tas, ka ulvs man teica, lai neuzbāžos ar savu realitāti - bet mums taču tā ir teorētiski viena un tā pati.</span>

Neviens neko nekomentē, tas nozīmē, ka visiem ir:

A) Pilnīgi vienalga
B) Katram pašam sava realitātes testēšanas programma
C) Tu man virsū nebāzies - attieksmes jautājums


Tad jau šoreiz nav tik traki ar mani - 18 + 11 = 29 diennaktis Tvaika 2 un esmu gatava pavasara Detoxam un Ģenerālajai tīrīšanai vienatnē. Paldies ārstiem, ka šoreiz mani uzreiz ārstēja ar jaunākās paaudzes medikamentiem.

Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"

Nekas nav mainījies.

Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva

Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.