..........
Cik ļoti gan nedrīkst uzticēties cilvēkiem! (Izņemot tikai ģimeni)Un lai kā arī gribētos,to nedrīskt darīt! Bet es ik pa laikam atļaujos to darīt, jo gribas ticēt un uzticēties, un ikreiz nākas par to nožēlot!
Tas ir tāpēc ka, uzticoties, mēs otram atklājam savas vājās vietas, kuras pēc tam tiek izmantotas - apzināti vai nepazināti, un tas otrs to dara ne tikai tāpēc, ka grib sev kautkādu labumu iegūt, bet bieži vien viņs to dara pat neapzināti. Tādēļ, es šodienm to pārdomāju, un nolēmu, ka ir zināmas lietas, kas jāpatur pie sevis, lai cik grūti tas dažreiz nav. Un pareizi vien es daru, ka tēloju vēso, un neviens nezin kas ar mani notiek, un tas nevienam nav jāzin.