once...
Mēs lēnītēm virzījāmies stadionā pa kāpnēm...es vēroju cilvēkus..to bija
ārkārtīgi daudz..īpaši puišu... ik pa brīdim es atskatījos atpakaļ,
lai novērtētu cik daudz cilvēku vēl grib tikt iekšā... Un es ievēroju
kādu puisi, kas skatījās uz mani. Cik reizes es griezos, tik reizes
satvēru viņa skatienu. Netaceros viņu tagad, atceros, ka viņam bija
brūnas acis:))))
Mēs jau tuvojāmies ieejai. Es biju aizkaitināta. runāju to latviski,
to krieviski. Sinčai visu laki atkārtoju, ka to tā neatstāšu. katru
reizi runājot es jutu un ar neviļus acu skatienu redzēju, ka mani
vēro pusis, kas stāv pretī. Man patika ši sajūta.man patīk kad mani
vēro... Tad te no kreisās puses kāds sāka komentēt manis teikto - nu
pozitīvā nozīmē. Tad tas viens teica, ka esmu redzēt utt, un vai es
nedzīvojot tur un tur, kaut ko vēl teica, neatceros. Viens, kas no
labās puses stāvēja piedāvāja pāriet uz vienu valodu, es piedāvāju pa
jokam angļu:))) viņš teica - you are very beautiful:))))) kau tko vēl
runājām flirtējām. tad mēs tikām iekšā -tiki daži cilvēki.
stāvējām pie bāra dzērām. pienāca viens no tiem kas bija ārā, jautāja
vai es nepeidaloties konkursā - uz skatuves pārīši dejoja striptīzu,
es teicu ka nokavēju utt, vinš kau tko v;el teica, teica, neatceros...
kad dejojām ar draudzenēm, pretī dejoja pāris, kur viņš nebija īpašā
sajūsmā par to meiču, es arī ne:)))) Toties vinš visu laiku blenza uz
mani. it kā patīkami, bet tai pašā laikā jutos nedaudz vainīga...