Nu lūk...
Vakar bijām Nautiliusā.Īstenībā nebija slikti. Forša atmosfēra, cilvēki, izdejojāmies kā traki! Tas bija mūsu skolas un RTU pasākums.
Shodien jūtos fiziski nogurusi, toties morāli jūtos baigi ok!
Bet tik un tā gaidu vakaru, lai izgulētos, uz lekcijām neiešu laikam, to es neizturēšu:)) Tāpēc gribās, lai šī diena ātri paskrien. Galvenais es nesaprotu shodien, kad taisījos uz darbu laiks burtiski vilkās - piecēlos kā parasti, es un to un shito, bet tik un tā 'pārāk ātri iziet, tad izgāju lēnā garā, azigāju uz Rimi nopirku brikastis un pusdienas, aizbraucu uz centru, pārāk agri. Palaidu vienu autobusu, baraucu ar nākamo kopā ar kolēģīti.
Nu ar Tipsi es sapratu mēs vairs nebūsim tādas draudzenes, gandrīz neredzamies, viņa macās kopā ar citu. Vakar vienu brīdi bijas dusmas, gribējās dusmoties, apvainoties kaut ko pārmest, bet ko? Tā vienkārši ir. Lai gan es atceros mūsu sarunas par to, ka pat ja dzīvosim atsevišķi un mācīsimies atsevišķi mūsu draudzību noteikti saglabāsim. Bet nu no šīm sarunāmm turklāt dzērumā(lai gan es šo uztvēru nopietni) palika vien čiks!
Nu žēl viņā man bija kļuvusi par labāko draudzeni. Bet es zinu, ka pārzdīvot un kautko līmēt ir bezjādzīgi, negribu sevi mocīt un sāpināt. pārāk dauzd esmu sevi sāpinājusi ar šīm draudzeņu padarīšanām. TAS NAV TĀ VĒRTS!!!