bet kāda jēga cīnīties par to, ko visdrīzāk nemaz nesasniegsi vai arī ja sasniegsi, tad aizmirsīsi, kādēļ cīnījies. Kādēļ salīdzināt, ja dažkārt tas var sarūgtināt? Kāpēc censties pierādīt kaut kam kaut ko vai pat sev, ja nevienam neko pierādīt nevar - es pat sev dažas lietas nevaru pierādīt!!! Un par pārdzīvošanu - nu kam tas vajadzīgs???