Es esmu darbā un tas ir drausmīgi garlaicīgi, jo gandrīz nav ko darīt...bet nu tam ir arī savi plusi.
Man kautkā vispār šodien nav domu, nē man nav domu jau vairākas dienas. Kaut kāds tāds slinkums, tāds tā ka pusmeditācjas stāvoklis, kad ne parko nedomā. Nezinu labi tas vai nē, bet man domāt, ka jā, jo tādas emocionālās "vārīšanās" ka pēdējo nedēļu laikā sen man nebija. Tā ka jāatpūšas. Un vispār man tiešām gribas smaidīt, pat smieties;))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
p.s.man liekas, kad krīt, krīt garīgais, un kad nokrīt līdz nullei, tad iestājas miers ( tā ka man tagad), šis miers ir jāizbauda ( ļoti patīkami, starpcitu:)) un tad viss atkal iet uz augšu līdz sasniedz maksimumu, kad garīgais ir tik labs, ka jūties pat mazliet apreibis. Nu koroche kautkas līdzīgs līknei, ko mēs zīmējām ekonomikā - ciest to nevaru!
p.p.s. man šodien viens te vidish li pateica, ka es varētu būt labs bērnu psihologs, bet tas laikam nebija kompliments.Nē,galīgi nebija. Bet galvenais, ka es tiešām gribēju pēc videnes mācīties psiholoģiju, ((tikai tas nesakrita ar manu vēlmi pēc naudas.) Būtu tik labs komliments un manu spēju novērtējums, ja nebūtu tā vārda "bērnu":))))))))