Paldies! Tādā situācijā, kad reāli neko nevar iesākt, vienīgais, kas līdz ir sajūta, ka kāds saprot. Patiešām.Un tā īsti saprast var tikai tad, kad pats esi ko līdzīgu piedzīvojis.
Un vispār man ir daudz tipa draugu, bet īstenībā vakar kad man bija tik slikti, es reāli sapratu, ka nav nemaz tik daudz cilvēku, kam varu tā ņemt un izkratīt sirdi, atzīt, kas man sāp šitādas muļķības - pēc dažu domām. Bet kļūst viegklāk, kad ir tomēr cilvēki, kas tevi uzklausa pacietīgi un nomierina. Jo daudzi vienkāši nesaprot, kā es varu tik ātri iekrist - te viss ok,bet te pēc dažām dienām esmu līdz ausīm ieķērusies. Ja pašam nav tā bijis, tad no malas protams liekas muļķi'bas.