Mani tracina, ka es zinu, ka ir šausmīgākas lietas dzīvē, un pai esmu piedzīvojusi 100 reizes sā'pīgākas lietas, un it kā likās, ka pēc visa tā, pērējo neuztversi tik sāpīgi, kas tad viss liksies sīkumi, salīdzinājumā...
Bet nē, tā nenotiek, man liekas gluži otrādi, esmu kļuvusi vēl jūtīgāka...
Es gribētu būt ar viņu kopā, bet tas nekad nenotiks...tādā bardakainā veidā attiecības nesākas, vismaz man nē...un turklāt nezinu, vai varētu aizmirst un piedot visu šo... tas laikam man ir pirmoreiz, kad TIK ātri ieķeros. Zinu, man vajag aizmirst visu par viņu, ka viņš tāds vispār eksistē...jo tas viss man noadra tikai sāpēs... Viņš ir tizlenis, un man nav vajadzīgs, tā ir tikai mana kaprīze...da viņš vispār neatbilst maniem standartiem. Es gribu visu aizmirst, es negribu nevienu un neko redzēt, kas man atgādina par viņu, es negribu redzēt viņu.........un es ceru, ka neredzēšu, tad gan jau tas pāries...
Jā, man grūti tagad ir ļoti, bet jābūt stiprai, es nedrīkstu pārdzīvot kautkāda pridurka dēļ.Vin''s ir idiots!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Cūka!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!Niecība!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Zilai!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Viņs man vispār neder, un vispār viņš man riebjas!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Ko es par viņu runāju........................



Grūti, bet tu izturēsi, Saule:)