Īstenībā, es pat neko nedarīšu, un reāli šajā un daudzās situācijās es pat neko nevaru citam izdarīt. Neiešu es taču viņu nogalināt vai māju spridzināt, bet izraisīt viņam tādu pašu morāli sāpīgu situāciju nav iespējams. To var tikai dzīve. Un atzīšu, ka uzzinot kaut kad ( ja es uzzināšu), ka viņam ļoti sāp, jo viņu piemēram pametusi vai atšuvusi kautkāda beibe, es priecātos un domātu - nu, re, tagad tu zināsi kā tas ir. ...Bet...varbūt tas ir tikai pagaidām, kamēr aizvainojums ir dzīvs, bet pēc tam būs pofig.