Bija bija jauki, lai gan, ja godīgi vairāk arī negribējās, t.i., projām braucot nekaucu kā dažs labs. Vispār es tā ļoti neietusēju ar visiem, tikai ar pāris cilvēkiem, kas likās daudz maz sakarīgi. Es vienkārši neesmu tāda tipa cilvēks, kas visur maisās, drīzāk vienpate mazliet. Tā kā, jā, nepatīk man arī klavieres masām spēlēt. Es pat speciāli atbraucu vienu dienu "mājās", lai pāris h varētu paspēlēt viena, jo vakarā man bija palūguši izklaidēt masas ar savu spēlētprasmi, kas man riebjas, jo visi tik oh un ah, kad beidzu. Man nevajag nekādas uzslavas un pārgrieztās acis. Nācās pat vienai ar elkoni pa degunu iegrūst, kad jamā aiz brīnumiem 5cm attālumā no klaviatūras novietoja savu fizionomiju :D
Te mājās arī spēlēju tikai, kad esmu viena, mamma jau dusmojas, ka vairs nespēlējot kopš muzeni nobeidzu, bet tā viņai liekas, jo es vnk nespēlēju citiem dzirdot :)