Ja mūsu skolā nepieņemtu mērus par neattaisnotām stundām un ja sporta skolotāja nelīdzinātos "Strautiņu" kolonijas uzraudzei es bastotu visas sporta stundas. Visas. Bez izņēmuma. Bez sirdsapziņas pārmetumiem. Jebkādiem.
Es jau tagad zinu, ka semestri nebeigšu ne kā teicamniece, pat ne labā un teicamā. Kā vienmēr. Pagājušais semestris bija tāds mazs izņēmums. Ziemassvētki tomēr tuvojās. Skolotājai roka notrīcēja, ielika to 7.
Ko gan jēdzīgu varētu izdarīt pa tām izniekotajām 3x40 minūtēm. Nu taisni žēl. Un manas nervu šūnas. Tās man atpakaļ nedabūt.
Viss. Man vienkārši jau ir zb.

#upd Un lai Dievs sarga tos, kas man semestra beigās ieteiks "sarunāt" ar skolotāju.