Zini, reizēm cilvēki pret mani ir pārlieku labi un es kļūstu aizdomīgs par daudz ko. Piemēram, vai pēc telefonsarunas, kad viņa/viņš ir nolikusi/-is klausuli, iespējams man nedzirdot pasaka: "Kretīns tāds ..." vai ko tamlīdzīgu .. un aizdomājoties tik tālu kļūst pavisam slikti. Man patīk cilvēkos atklātība. Es vienmēr esmu pieņēmis un pieņemšu visas smagākās lietas tieši acīs, nevis no citiem ...