Man gluži tāpat - arī vajag apziņu, ka varēšu būt labākā. Tāpēc, piemēram, arī tagad piedalos tikai valodu olimpiādēs, jo zinu, ka matemātikas olimpiādē labākajā gadījumā varu uz 3. vietu vai atzinību cerēt.
Īstenībā, pat dīvaini agrāk man matemātika ļoti patika, valodas - nu tā, lai gan tieši tās vislabāk padevās. Tagad netikai padodas, bet arī patīk un interesē, tāpēc nesenais sešinieks ģeometrijas ieskaitē vairs neizraisa asaru plūdus, jo zinu, ka tas nav svarīgi, visu nevar perfekti un nevajag jau, lai gan gribas, protams, visur uz efef.
Šobrīd "skenēju" sevi un meklēju to jomu, pie kuras pieķerties, tikai reizēm uzmācas bažas, ka būs par augstu tēmēts, ka nespēšu.