Šodien man pirmoreiz radās vardarbīgas tieskmes pret skolotāju. Trakoti gribējās saburzīt to nelaimīgo plakātu un iebāzt .. nu nav svarīgi kur. Bet es tomēr nesaburzīju, jo pastāvēja pārāk liela iespēja, ka viņa sāktu raudāt. Nez kur tādos brīžos paliek viņas pašpasludinātā inteliģentā, filosofiskā dzīves uztvere. Ja jau esam tik izglītoti un izrādās vēl superperfekcionisti, tad vismaz tik daudz vajadzēja zināt, ka ir ekumēniskais dievkalpojums, nevis ekumenistiskais.