Nez kāpēc man tieši šķiet, ka īskājainajiem drēbju var sapirkt, maigi izsakoties dahuja. Un nez kāpēc visas man pazīstamās gar ļoti garkājainās, gan ne ļoti, gan modeles, gan ne visai, visas, visas atzīst, ka Latvijā vispār neko nevar nopirkt. Un ne tāpēc, ka nepatīk, bet tāpēc, ka neder. Nesen runāju ar savu 192 cm garo kursabiedreni, volejbolisti, stāsts tāds pats kā man, kaut es 11 cm īsāka - ieej veikalā un pajautā, vai tāds izmērs maz ir. Ar to iepirkšanās vēl īsti nesākusies jau beidzas. Jo nav. Un var pat nerunāt par tādu nenormālu ekstru kā 41 izmēra zābaki piemēram. Tai manai kursabiedrenei vispār 42-43. Tādu vienkārši nav.