mmm, cik pazīstami vārdi. es varu. es sev viņus katru dienu atkārtoju līdzīgā formā, man gan tie skan - es varu vairāk, es varu! un arī balansēju uz robežas, kad pamest visu, kad aizmirst un darīt ko pašai gribas.
man gan vairs nav tā, ka uz mani kāds baigās cerības liek vai kā. man tagad pašai savs mērķis, sava jēga plēsties un darīt, darīt, darīt...
un jā, vēlēties to, lai apkārt ir tādi, kas vēlas sasniegt. man tas bija viens no iemesliem lai mainīt skolu. un ir labāk. es salīdzinu ko mana vecā klase mācās un ko es, ko citās skolās un ko es. matemātikā piemēram mēs pusgadu mācījāmie trigonometriju, ko citi tikai pavirši dažās formulās skar.
ir vērts plēsties un cīnīties, bet ir vērts arī atpūsties. kaut kad vienu dienu pavadīt ēdot aplesīnus un klausoties klusumā aiz loga.
nesaku, lai saņemies. tu to pati zini.
drosmīgajiem pieder pasaule. stiprajiem arī.

nu jā, divas tādas teicamnieces :)