Karuselis
Daudz emociju. Pozitīvu un ne tik pozitīvu, bet tādu ikdienišķu sīkumu dēļ nav vērts uzskatīt dienu par sabojātu.
Es arī gribu pēc gadiem 40 satikt biedrus ar tādu prieku, ar tādu mirdzumu acīs. Fenomenāli, ka cilvēki joprojām atceras, kur sēdējuši, pat kur puķpods stāvējis. Skumji, protams, par tiem, kam ailītē pretī ierakstīts miris, bet c'est la vie. Neizsakāmi žēl to tantuku, kas drudžaini rokas pa sarakstiem cerībā, ka kāds būs ieradies. Tāds iespaids radās, jo senāks absolvents, jo lielāka nozīme salidojumam. Tie jaunākie drīzāk viens otram izrādīt savu krutumu atnākuši, gailīšus salīdzināt.