veikalu aizkaitinātas dūdiņas dienasgrāmata
kad pirms pāris dienām pēc ilgāka laika devos inspicēt tirdzniecības centra apģērbveikalu piedāvājumu, mans guvums iecerētā mēteļa, zābaku un bikšu vietā aprobežojās ar pelēkbaltām zeķubiksēm ar uzdrukātām sejām (kuras gan, kā vēlāk izrādījās, uzvelkot izskatās pēc savāda kamuflāžas rakstiņa, ne vairs sejām, damn). toties radās daži jautājumi un novērojumi:
1) neglītajiem apaviem (šitiem:
)
tagad Galerijā Centrs ir pašiem savs veikals. FFFFUUUUU;
2) kas tā par wtf ideju - sašūt kopā šaļļu galus, tas tak neparocības kalngals; un
3) quo vadis, apģērbu izmēru kategorizēšana; ja tagad S skaitās tas, kas agrāk bija L, tad kas, pie velna, es tagad esmu - XXS, vai kā, - un kāpēc?!
nu labi. par biksēm nerunāsim vispār, vienā jaukā dienā viņi vienkārši mani atradīs piemērīšanas kabīnītē pakārušos tanos savos standarta nepiegulošajos draņķos; taču demokrātijas vārdā jāteic, ka tomēr labi, ka neesmu pie teikšanas apģērbu biznesā, citādi visi šie te nekvalitatīvie un vienkārši neglītie kankari dabūtu uzzināt, kas ir elles liesmas (un neviens arī vairs nekad nevarētu nopirkt savus mīļos UGG booties; zibeņi, pērkons, ļauni smiekli).
vienīgais iepriecinošais modes un stila pasaulē tuvākajā laikā izskatās latviešu dizaineru dienas novembrī u/v Stockmann; pavei, pat mājaslapa gaumīga: http://www.musejie.lv/. apstīsies gan, kas tur notiks ar cenām.
njā, tā varētu būt, ka 42.izmēram piedāvā kaut kādus omīšveida vai korpulentiem cilvēkiem domātus kakšus drēbju vietā :/ man, savukārt, ir liels kājas izmērs, un ej nu ražotājam ieskaidro, ka tas uzreiziņ nenozīmē, ka ar to automātiski pārstāju būt sieviete un vēlos vilkt kājās kaut kādus klučus.