so before you take this song as truth you should wonder what i'm taking from you
mjū: the xx - intro
ntā, peruāņu draudziņš šodien izlaidis albumu, a man veltītā dziesma, izstās, nav iekļauta. kas ir šit, jo gribētos jau noklausīties, a prasīt štota neērti - ņemot vērā, ka par tādas eksistenci vispār uzzināju, tikai uzduroties tai lāstefemā. nukastasirnu. :) ai.
bet vēl, par mjūziku runājoti, tas, ka The XX te stundiņatpakaļ to Merkūrijpraizu dabūja, man liekas labi un pareizi. tikko noskatījos miljonz interviju ar viņiem jūtjūbā, saatcerējos arī pēdējo Primaverasaundu'n'stuff; gribētos par to visu arī tagad kaut ko pierakstīt, bet, tā kā miegs jau sāk noēst galvu, pateikšu tikai to, ka viņiem taču vienkārši ir skaistākās balsis ciemā un prasme praksē realizēt less is more, par ko arī cienu un atbalstu.




nu viņi tiešām ir a) ģeniāli mūziķi katrs atsevišķi b) ārkārtīgi brīvi tajā, ko spēlē c) pieiet tam ļoti intelektuāli, kāpēc arī viena no bļembām ir math rock d) katrā ierakstā pilnīgi citādi, taču joprojām nesajaucami ne ar vienu citu.
ar manu unconditional love uz tortoisi (kura attiecas vēl tikai uz vienu (pastāvošu) grupu visā plašajā pasaulē) to visu protams var neņemt par pilnu rubli, bet kad pēdējoreiz redzēju viņus atp festā pērnziem, arī visa mana svīta ar ievērojami atšķirīgu muzikālo gaumi palika ar atvāztiem žokļiem :)
and now i gracefully shut up :)