normāli? - šodien zvanu mātei, viņa saka, ka izgājušnakt nomiris arī kaķis. pa nakti vēl dzirdējuši tādu kā ņaudējienu pie sētas durīm, bet tā jau šams tur mēdza klimstīties pa āru, ik pa laikam paņaudot, laiku īsinādams, tā ka nav piegriezuši tam lielu vērību. bet no rīta, nonākot lejā, skatās, - mazais strīpiņš guļ ārā, stiklainām actiņām.
un tas jau tā saprotami, ka visi mēs mirstam, bet, nu, paga, vēl nav ne divi mēneši pagājuši, kopš abi mūsu lopiņi, diezgan jauni un pilnībā veseli, priecīgi spriņģoja pa sētu; a tagad abi čuč purniņiem kopā zem sirdsveida dobītes ar rozā puķītēm. tāda telefonsaruna steigšus jābeidz, lai neiekauktos tieši klausulē. kas te vispār notiek?....




līdzjūtības grūtā brīdī:(
a kas viņiem kaitēja? ja nav kaut kādu vardarbības seku, bezmaz pēc ekspertīzes prasās. man arī reiz bernībā mans vislabākais mincis pasaulē nomira un tādos mīklainos apstākļos pie tam, joprojām ticu, ka ļaunprātīgi noindēts.