biju domājusi šodien pēc jūŗiņas beidzot aiziet uz kādu pilašu nodarbību, bet nu jau tūliņ būs liktenīgie septiņi, un man sāk šķist, ka šodienas ieguldījums skaistumā un veselībā varētu tā arī mierīgi aprobežoties ar viegla čerokī indiāņu tonīša iegūšanu. galu galā, srsly - pilates ball?? :) uz parastajām vēl varētu drusciņ piespiesties un aiziet, bet ņemšanās ap tām krāsainajām plastmasas bumbām man vienmēr likusies nenopietna un kaut kādā īpatnā veidā debila - līdzīgi kā teletūbiji.

nē, nē, teletūbijiem no chance. ies noskalot smiltis, uzpīpēt un savaņģot draudzeni atnākt piebeigt vermutu.

paklausījos Sleigbelzus laikam pirmoreiz kopš Primaverasounda, un, droši vien konstatējuma iespaidā, ka viņiem diez ko neskan dzīvajā, bet nu jau the next big thing man viņi vairs nešķiet.

nu bet ko. feina smaga popmūzika joprojām šķiet, un tas jau vien nav maz. un demoieraksts ir labāks par albumu.