vieglītiņš pohainums īstenībā ir viens no maniem seksīgākajiem steitiem. mati visi pa gaisu, lūpas pa visu seju, acīs gurdens pohujisms, un balss zema un guldzoša.

vakardienas bilance: zemē nomests kompītis, lekšanās ar policiju, kas gribēja sašņorēt vienu no bara, iepazīšanās ar visādiem jauniem cilvēkiem un veco kaulu atkalizlocīšana.

pārsteidz tā kompīša zemēnomešana. nevajag pat sapļauties, atliek vien turēt vienā rokā, vienlaikus runājot un aizdomājoties. izklaidīgā lempe, vot, kas es esmu. bet nu tomēr laimīgā kārtā logs uz virtuālo pasauli nav vēl aizvilcis aizkarus :)