lieliski, kaut kam šitādam jau sen bija jānāk!

Bet protams. Partija Latvijā jau sen ir darbā iekārtošanas birojs, nevis kaut kādu sabiedrības grupu interešu pārstāve. Nu, vai arī ļoti šauru grupu interešu pārstāve :) Bet, ja es cibā par šādiem un līdzīgiem tēmatiem pārlieku izsakos, tad ļaudis uzreiz mani saukā par kārklu savojāru, kas, edz, mazliet paskatījies uz svešatni un Tēvzemi pavisam peļ un smādē. Tamdēļ es neizteikšos.

Tomēr apriori_skaidrs, ka Virsmātes veidojums nesavāks ij pilnu procentu vēlētāju balsu, par kaut kādām vietām Saeimā nemaz nerunājot. Un drīz pēc vēlēšanām nomirs klusā un mierīgā nāvē. Turklāt viņu programmā nav ne kripatas ezotērikas, tikai kaut kādas simtsreiz atgremotas populistiskas frāzes bez jebkāda skaidrojuma, kā to visu sasniegt. Vārdsakot, ja nebūtu Virsmātes, būtu kārtējā partija, kur bariņš lauku vīru pie Apinīša pudeles izštukojuši -- nē, šitā vairs nav aršana, jācērt augšā partija -- un programmā sarakstījuši to, kas pirmais nāk prātā. Un ir, ir tādas Latvijā bijušas gana -- kaut vai visādas nācionālās sīkpartijas, tādas kā Nācionālā spēka savienība un kas tur vēl ne.

Tiesa, palaikam Latvijas polītikā ieklīst daži izglītotāki ļaudis, kas savu programmu uzraksta, kā jau intliģentiem pienākas, nevis pie alus pudeles, bet pie vīna glāzes. Bet viņi ar ir tāds viena hīta brīnums, kas necik ilgi nepastāv. Pēdējā bija tik atbilstoši nosauktā Pēdējā partija, pirms tam bija Jaunlatvija.

Tomēr Latvijas vēsturē ir bijuse viena brīnumjauka partija, kas polītikā ienesa jaunas vēsmas. 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā piedalījās vēlēšanu apvienība "Latvijas Laime", kuŗas priekšvēlēšanu programma ir izcilākā, kāda jelkad bijuse kādai Latvijas partijai vai partiju apvienībai. Viņiem tur bija uzskaitīts, par ko ir Latvijas Laime: "Latvijas Laime ir par aizsargiem, Latvijas Laime ir par zemessargiem, Latvijas Laime ir par vārtsargiem, Latvijas Laime ir par pussargiem, Latvijas Laime ir par bikštuŗiem, Latvijas Laime ir par krūštuŗiem" -- un tā vienā laidā. Ģeniāli, manuprāt, bet Saeimā netika.

Savukārt Igaunijā pašā sākumā bija Igaunijas Monarhistu partija, kas parlamentā pat tika. Kad kaut kāda deputātu grupa ierosināja sākt parlamenta sēdes ar lūgšanu, Monarhistu partija uzrīkoja pagānu rituālu ar briežādās tērptiem tamburīna spēlētājiem. Pēc tam priekšlikums tika jo aši aizmirsts.

Lūk, šāda kaluma valsts vīrus un sievas Latvijai vajaga kā ēst.