sīfūda neēdājas piezīmes

džīzas. izdomāju, manuprāt, foršu dāvanu sīkajai, kaislīgai sušu fanei, izlaiduma sakarā - apaļus auskarus, uz kuriem uzprintēts smukiņš suši no augšas, lai izskatās, ka šamā ar sušiem ausīs staigā. tiktāl viss lieliski, zvans pazīstamai rotu dizainerei, tā un tā, tādus auskarus varot uztaisīt, bet man viņai vēl šovakar printējamā biude jāaizsūta. nu, un te, lūk, sākas Brāļeitis Čakarars: kurš gan to varēja iedomāties, ka cilvēce ir bijusi tik apbrīnojami slinka suši fočēšanā no augšas?! praktiski visi tur, internetos, ir tādi - no sāniņa nofočēti, vai arī, tanī retā gadienā, kad nē, tad - tik mazītiņā izšķirtspējā, it kā tie suši būtu domāti skudrām. abet vai tad šamie nav visreprezentatīvākie taisni no augšas, jūs man pasakait?..

- bueh, ir tik daudz problēmu šajā Dieva pasaulītē, par kurām pat iedomāties nevar, līdz ar tām nesaskaries. bet, nu labi, katram no mums laikam savs krusts jānes, nav ko te čīkstēt, - lai gan, starp mums runājot, ja man te vēl ilgi būs rindu rindām tās sake maki close-up biudītes jāskatās, es vienkārši apvemšos. (tie ir draudi!)