on ārējais un iekšējais mazajās ikdienas lietiņās
mjū: carla morrison - en este momento
svarīgi ir nošķirt to, kas tev patīk ģenerālīgi, no tā, kas tev ir nepieciešams kādā periodā (un, attiecīgi, nepārmest sev savas vajadzības).
par piemēru, man, teiksim, tā ģenerālīgi ļoti patīk Reidiohed un milzums tās pārējās raudātāju mūzikas, taču vakar es noklausījos jauno Riannas albumu, - kā arī lielu daļu cibas ierakstu nahrenizēju nafig, bet nutastā.
un vispār, es domāju, bieži vien starp to, kas cilvēks ir, un to, ko viņš dara, ir liela atšķirība, un tad daudz nozīmīgāk ir spēt redzēt zem asfalta pludmali jeb to, kas viņš ir īstenībā - jo tam, ko viņš dara, var būt miljonzdaudz iemeslu. (jā, - līdz brīdim, kad tas, ko tu dari, tevi ir pārņēmis tik ļoti, ka zem asfalta ir un paliek tikai un vienīgi asfalts, - bet nu par to tagad ne.)
hmm, mani dažreiz atvēsina un liek aizdomāties kaut kur lasītais, ka
Tu neesi, tas kas tu biji, tu neesi, tas kas tu būsi, tu neesi, tas, ko tu vēlies vai gribi, tu neesi tas, ko tu domā vai runā, tu esi tas, ko tu dari
vai kaut kā tā tur tamlīdzīgi bija
tjipa
ka pat ar visiem miljonzdaudz iemesliem un spiedīgiem īslaicīgiem apstākļiem, tomēr mūsu darbības liecina par to kādi, kas mēs esam. bez attaisnojumiem...
bet tas tikai tā - lai paskatītos no citas puses uz Tevis rakstīto :)