on mazie paradoksiņi

viena mana draudzene ar boifrendu ir nosaukuši savu kaķi par Šrodingeru - par godu austriešu fiziķim, kurš pazīstams ar savu paradoksu par kaķi, kas reizē ir dzīvs un ir miris. diemžēl, kad viņa pastāstīja par to vairāk, tas izrādījās mazāk fascinējoši, jo pārāk daudz balstās novērotāja spriedumos, ne objektīvajā realitātē - t.i., kaķis nevis reizē ir dzīvs un miris, bet vienkārši par tādu tiek uzskatīts, jo novērotājs nezina, vai kaķis ir dzīvs vai miris.

tāpēc bezmazvai jāpriecājas, ka pašas dzīve mani apgādā ar nopietnāku galvu lauzāmo materiālu. apgaitas laikā pa veikaliem nonācu pie paradoksa par brīnumiem, kas notikuši ar manu ķermeni - vienlaikus tas ir ievērojami sarucis (daļa no jaunajām klozītēm ietilpst XS kategorijā, hoho) un vienlaikus - ievērojami uzbarojies (es vienkārši jebkurās drēbēs piepeši izskatos resna). es domāju, ka gan jau arī šajā gadījumā atbilde slēpjas novērotāja paša galvā, un tomēr - - what the fucking fuck? :)