Ja Jūs(?) patiesi mīlat Viņu(?), tad dariet tā un neprasiet pretī neko.
Ja Viņa(?) to nepamanīs un neko arī nedos, tad, kad nomirs un atskatīsies savā jaunībā, ieraudzīs, kādai dāvanai pagāja garām. Un tā sapuva, neviena nevajadzīga.
Varēja to pieņemt un uzdāvināt visiem citiem kautko, bet NĒ - sapuva sniegtās dāvanas un neviena netika dota pretim.
Bet kāda būtu tā laime, ja viens otram Jūs sniegtu dāvanas... To arī varēs redzēt - kā būtu ja būtu.
Un Tur vismaz sirds un galva ir brīvāka kā te un Viņa apjautīs savu nežēlību. Un, iespējams, labosies. Arī šeit to var apjaust un labot, tik grūtāk.
Bet Es(?) zinu, cik sāpīgi ir tad, kad sāpes ir tam, kuru mīl. Bet nevaru atcerēties kā ir, kad mīl, bet pretim dabū nežēlību.. Iespējams zinu, bet neizšķiru.

(veiksmi! (es nezinu kādu sviestu man atkal sanācis uzrakstīt..))