...2-diena...
Eh.. forši tā parunāt ar cilvēkiem, kas mēdz apskaidrot prātu un palīdzēt, lai arī kāda būtu mana attieksme pret viņiem (pārsvarā jau es vienaldzīga). Iestādija domāšānu pareizā --> pozitīva virzienā & nemanot piespieda atzīt manu iekšējo stāvokli. Vairāk tādus foršus cilvēkus!! Prieks, ka varēju arī kādam izpalīdzēt, un cilvēks to novērtēja. Sapratu, ka nevaig sevi iznīcināt dēļ mazsvarīgiem sīkumiem. Skolā arī mani beidzot kaads novērtēja, tik kāda balva man pienākas vēl īsti nezinu:) Dzīve ir skaista, ja to vēlamies un domājam pozitīvu, ja domās par ļaunāko, tad tā arī būs! - dienas atziņa manā galvā. Izrādās, ka kļūdas ir iespējams labot! Priex par to!