| |
[Apr. 26th, 2019|10:32 pm] |
sākās tā sezona, kad es nespēju atmazgāt normāli kājas. ārā eju plikām... vai šļopenēs. un rezultātā kājas ir melna. nu es skaidrs, ka beržu, bet johaidī...
īsi sakot manu melno kāju sezona ir sākusies. |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2019|06:10 pm] |
pēcnaktsmaiņas delīrijs. it kā esi, eksistē, bet tajā pašā laikā tevis nav, jo īsti neesi spējīgs neko darīt. jūtu, ka vairs nav tie mani 20 gadi....
visā visumā pieķēru sevi pie domas, ka mīlestība ir tāda savāda lieta, kas pavisam citādāk izskatās realitātē, nekā tas ko galvā esi izdomājis. Lai nu būtu.
ir jau labi tā kā ir.
starp citu, sastādīju kartupeļus, būs man uz jāņiem ... savi, jaunie, smukie un garšīgie...
pēc tam sapratu, ka duša ir tas, ko esmu sen jau pelnījusi. arī, ja izrauj boileri no elektrības dienu vai divas iepriekš, ūdens ir silts. kā reiz kā vajag.
jā, man vēl ir jāiemācās sadzīvot ar to, ka kāds regulē, sargā un uzpasē, ka tik nav par daudz labi. Bet tas ir sīkums salīdzinoši ar to, ka man vispār ir duša. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2019|09:29 pm] |
patiesībā man ir tomēr mazliet žēl. kaut kur dziļi sevī es tomēr cerēju, ka viņš atbrauks. Ka būs LV.
un ka mēs tiksimies, nu kaut uz tām 10 minūtēm...
skaidrs, ka nekas nenotiek tā ka plānots. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2019|09:51 pm] |
|
cerība ir interesanta lieta. ja tiek iedota, tad ātri vien iesakņojas. ja pajūk plāni... izrādās ir skumji par to, ka nenotiek tā kā tomēr gribējās. |
|
|
| bailes |
[Apr. 19th, 2019|06:47 pm] |
izrādās biju noķērusi baigo stresu tomēr. nu jā, es jau ar prātu saprotu, ka tik traki tak man nebūs kā viņai, bet tomēr nomirt nevaru atļauties. tāpēc pēdējo nedēļu pat apetīte bik pazuda, gaidot ko tad daktere pateiks.
nu neko jau tādu nepateica. jā, jātīra, jā , jādara, bet nemirstu, vēzis man nav (pagaidām) un vispār - viss būs labi, vienkārši jāpiestrādā, jāizdara konkrētas lietas.
bet man bija bail. godīgi. es biju reāli pār strīpu pārmīzusi. jo iedomājoties tā reāli, aizmugure esmu es pati, nevis man tāda ir. nu tāda, kas spētu pavilkt 2 vecīšus un 2 bērnus. tādas nav . par to arī bail bija dikti.
šodien jau bik atlaida, atsākam dzīvot. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2019|06:41 pm] |
Šodien pēc darba nopirku sidru, vienu, pagaršot, šitāds nebija trāpījies. Pat man par saldu, nu tads jauns, gandrīz oranžs somersbijs :)
deviņas maiņas, gandrīz pēc kārtas, viena brīvdiena un viena naktsmaiņa pa vidam. pārgurums nenormāls, sēžu, šodien družka pieteicās ciemos vēl. Vakar jaunākajai palika 13 ...
un vēl... man IR duša. protams, uzminiet ko izdarīja vecīši pēc pirmā atklāšanas vakara?! Pareizi, izrāva štepseli, sak, nav ko katru dienu boileri kurināt, dikti dārgi sanāk.
ir jau dārgi, ir.
uztaisīt to visu bija vēl dārgāk. bet tas nekas. viss sakārtosies. es nezinu kā, bet zinu, ka būs. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2019|08:38 pm] |
nu vispār es īsti nesaprotu vai arī izliekos nesaprotam.
viņam ir it kā viss, ko nu vēlējās - meiča, kas dod nokniebties pēc abpusējas vēlēšanās, dzīvoklis, kurā dzīvot, darbs un normāla alga, bērni lieli, tuvumā kalni utt. brīvs kā putns, nekas netraucē.
meiča kaut kāda ne tāda, kā izrādās... nu nav tik smuka kā gribētos un gudra ar neesot dikti, bet kniebjoties labi.
darbs ir ok, lai gan tie agrie rīti... nu ok, celties 3 naktī ir agri.
pārējais arī - ir labi. pat sarkans audi. smuks. un izmaksāts jau.
bļin, būtu tak ņēmis savu žubi un dzīvojis nost. bet tur tak neesot sirds iekšā saproties.
a vajagot arī sirdi, bet ... kā zināms, par sirds iesaistīšanu ir jāmaksā ar rūpēm, uzmanību, nu īsi sakot - mīlestību. a vot šito negribās, jo redz negribās, ka kāda sašņorē. šamējais tak brīvs un tā. ... dara kā patīk.
a lidot ta gribās patiesībā, gribās to elpu aizraujošo sajūtu, kad satiec otru, kad dēļ tā esi gatavs plānot braucienu pa Šveici, pārsteigt, gatavoties un tā...
Gribās, lai var padalīties sajūtās ar to otru par redzēto, dzirdēto un saprasto, vai arī nesaprasto. Lai var divas stundas no vietas norunāt par to, kas gan ir dzīves jēga, laime un kā šito visu normāli dabūt :D
pēdējā laikā jūtu iekšēju vibrāciju viņa tekstos, gājienos un balsī.
ļoti personīgu vibrāciju, kura nekur nebija pazudusi šajos 3 gados.
bet ko no tā visa gribu es?
to sajūtu, kas toreiz bija, kad vari būt blakus un nedomājot justies laimīgs. par to,ka esi. tieši tik vienkārši. diemžēl tā ir tieši ar viņu.
fū. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2019|08:31 pm] |
es jau vakar vakarā un šodien 2x aizgāju paskatīties vai tiešām man nerēgojas, manā pirtī ir.... dušas kabīne!!! vēl nav pieslēgta un tā, bet tas notiek !!!
Es nespēju tam noticēt!!! Man būs duša mājās !!!
jā, es zinu kā tas izklausās no malas. un zinu, ka ļoti daudz cilvēku nekad nesapratīs šo manu prieku, jo tā tak ir tik elementāra, pašsaprotama lieta, vai ne?
jā un nē.
Man tas ir prieks un brīnums un .... prieks !!! Tik liels, ka es vēl nedomāju, kā es par to samaksāšu, nav arī tāds liels stress par to, bet nu tomēr. Jāmaksā būs. un es to izdarīšu. Tas ir tā vērts, lai es atteiktos no daudz kā. Tāpat jau nav daudz no kā, bet arī no tā paša varu, ja vajag.
Galu galā es šajā ģimenē esmu sagādnieks un pieaugušais :) tas, kurš vismaz mēģina citiem dzīvi uzlabot, sevi ieskaitot. |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2019|08:00 pm] |
tiklīdz tu padomā, ka viss ir puslīdz kārtībā, tā izrādās, ka sencītis, labu gribēdams, ir pievācis pusi garāžas ar vecu akmensvati. Bļin. cerams, ka lielgabarīta talkas savācēji šito paņems pretī.
ja ne...
vispār man šodien gribās uz Edinburgu, rīt pa turieni, parīt uz FortViljamsu vai kā viņu tur sauc... jā, tur šobrīd būtu laba kompānija. |
|
|
| |
[Apr. 5th, 2019|08:28 am] |
fb izmeta 6 gadus vecu bildi no atmiņu dzīlēm... eu, a es toreiz tāda jauna un smuka biju, ja? interesanti... jo toreiz man tā nelikās, patiesībā toreiz es mēģināju izdzīvot gan fiziski, gan morāli, bet nu bildēs to neredz :D
pavasaris nāk straujiem soļiem, saule baro ar enerģiju un ir vieglāk piecelties no rītiem. Tas priecē.
viss pārējais notiek.
Nu izņemot frāzi, ko izmeta mana māmiņa : tad tev to istabu vairāk par mani vajag, ja? wtf?!!!!
bet nu jā, vecums nenāk viens. |
|
|
| |
[Mar. 26th, 2019|06:08 pm] |
spriežot pēc tā, kā man te prasās parunāties un norunāt visu no sevis nost, laikam īsti labi tomēr nava. vai arī ir?! varbūt tas ir tieši tas, ko man vajag, lai sakārtotu putnu būri un nervus?
vakar noķēru tomēr kreņķi par pašas attieksmi pret dzīvi. par to stresu, kura man neesot. es nesaprotu kā ir labāk - ja es saku, ka ir stress vai tomēr, ka nav?! un vienkārši, ka ir situācijas, kuras man ir jāatrisina. tā vai citādi, bet jāizdara. bez varianta - es negribu/ nemāku/ nesanāk - dariet kāds cits.
nav cita. esmu es.
nē, es negribētu būt tāda lupatīga čīkstētāja, ka pasaules gals jau tuvu jo tuvu. un nespēt neko tajā iesākt. |
|
|
| |
[Mar. 25th, 2019|06:42 pm] |
beidzot, beidzot es to izdarīju ! Es beidzot aizgāju pie TĀS dakteres, izrādījās ārkārtīgi jauka, man beidzot ir savs ginekologs. urrrraaa!!! jā, būs laikam bik jāpaārstējas un tā, jasalabo lietas, bet principā - es esmu malacis.
šodien arī sadedzināju pēdējos dedzināmos krāmus, kas bija saimniecības ēkā. kaut kā viss šogad uz tīrību iet un tā... sapņos čūskas. pagaidām tādas, kas nekož. bet doma un vēstījums man ir skaidrs. es ļoti ceru, ka tā nebūšu es, kam tie sūdi, nu tīri fiziski es, jo man vajadzētu vākt visus pārējos. kā vienmēr. ar to es tikšu galā. es netikšu, ja ar mani kaut kas notiks un pāri paliks 2 lieli bērni (vecāki) un divi mazi bērni (manējie).
vēl vakar ar kaimiņieni tā forši vīnu iedzērām un parunājām un šī stāsta, ka savulaik, kad viņai māja palika tīri uz viņu, pavilkt nevar utt. viņa tiešām ar māju runāt gājusi, sak - klau, nu i pakaļā, vai nu man vajag veci, kas šito fiziski spēj izvilkt, vai arī mēs šķirsimies, jo es nevaru viena tevi uzturēt. nu ko lai saka... šķiet, ka jau kādus gadus 3 ir vīrieC mājā un viss notiek.
jātaisās uz darbu, naktsmaiņa. jāizdomā sev motivācija kā tās 12 stundas tā foršāk pavadīt, tīri noskaņojuma ziņā. pēdējā laikā visu ko tur sadomāju - ka es i malacītis, i tad kafiju iedzeršu, i to izdarīšu un tad atpūtīšos un tā. tas patiesībā nav viegli.
ā. šodienas nianse - daktere prasa vai stress esot bijis... es tā uzreiz - nē, kur gan. pēc tam pieleca, ka nu jā, bračka, družka, māte... māja utt. tas galīgi nav stress. nu ko jūs !!!!
jāiemācās pateikt pašai sev, ka jā, mana dzīve nav nekāds vieglais rožu lauks un man ir gana stresa. daudz. dikti. tas ka es smaidot eju tam pāri un risinu visu pēc kārtas, nenozīmē, ka man nav stresa. lūk. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2019|06:45 pm] |
|
turpinās pavasara tīrīšana piespiedu kārtā. piespiedu tāpēc, ka jāiztīra telpa, kura iespējams tiks remontēta. nu uzreiz pēc dušas ieviešanas manā mājā. es pagaidām pati tam neticu, ka tas vispār ir iespējams. bet tā būs varena, lieliska diena, kad es kā normāls cilvēks beidzot ieiešu dušā savā mājā. |
|
|
| |
[Mar. 22nd, 2019|06:40 pm] |
visdrīzāk šodien planētu stāvoklis ir tieši tāds, ka man gribās runāt visādas muļķības, nesaistītas citu ar citām. kaut kā tā pa vidu visam, lai vienkārši runātu.
mani žņaudz nost tas negatīvisms kas nāk no blakus istabas un blakus dzīves. jo tas ir ārkārtīgi patiess un ļoti reāls, nekas izdomāts un pārspīlēts, tomēr tik ārkārtīgi klātesošs, ka man trūkst gaisa, jūtu, ka man sāk palikt grūti elpot tajā, kas ir visapkārt tik slikts. nu visur kur vien paskaties.
un es nespēju to mainīt, jo tā ir viņu pasaules uztvere, lai gan viņi ļoti cenšās būt sakarīgi, labi un pat pozitīvi. it kā jau nekas, pat īsti nevari pārmest, ka visu laiku maļ vienu un to pašu, jo es tak daru tāpat, bet vienalga traucē, tracina un kaitina, jo es nespēju uztvert kaut kādas pozitīvas stīgas tajā visā. bet man tās ir vajadzīgas. es nevaru tā dzīvot, tikai negācijās. darbā tāpēc dauzos, smejos un uzlādējot citus, uzlādējos pati. bet mājās mēģinu aizbēgt virtuālā pasaulē, filmās, grāmatās. nu visur, kur nav šīs skaudrās realitātes. Es mīlu viņus, bet ... |
|
|
| |
[Mar. 22nd, 2019|05:27 pm] |
Prāga. es pat negribu domāt kā viņiem rīt ies Prāgā, visa tā braukšana, būšana tur ar visu saistīto... man vajadzētu aizvērt tās durvis. pavisam.
bet es nevaru. jo pēc būtības jau nekas tāds nav noticis. |
|
|
| |
[Mar. 22nd, 2019|05:19 pm] |
nu... kā vienmēr vai nu viss vai nekas. šobrīd ir viss. vismaz drīz būs. un es ceru, ka tikšu galā.
par pārējo ... sūds ar pārējo. |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2019|06:45 pm] |
vakar M bija par daudz sadzēries un beidzot es dzirdēju to, ko sen jau zināju. Būtībā tāpēc es nebraucu ar viņu kopā pārgājienos, neaicināju nekur un ... būtībā darīju visu, lai nedotu lieku iemeslu cilvēkam sadomāties. Es uzņēmos atbildību, zinot, ko viņš pret mani jūt. Ne tā, ka pavisam, bet nu tomēr.
Vakar sāka dzērumā rakstīt. un manī nebija nedz dusmas, nedz noliegums, es vienkārši zināju ko viņam nozīmēju. Nelaime ir tajā, ka... mēs esam tikai draugi, jo es neko vairāk nejūtu pret viņu. Ne uguņu, ne dzirksteles, ne... mēs esam draugi, tādi forši, patiesi un sirsnigi draugi. |
|
|
| |
[Mar. 16th, 2019|09:15 pm] |
man viņas pietrūkst. ne tik skaudri, kā agrāk, bet tomēr ļoti ļoti ļoti.
pie domas, ka viņa ir mirusi man gribās raudāt, jo viņa bija mana vecuma, es ar viņu varēju parunāt par visu, atkal un atkal. viņa ar mani arī. viņā bija tāds dziļums un vēlme mācīties. darīt, augt.
un vēl viņa bija smieklīga savā pārliecībā, ka visu var mainīt, visu var izdarīt. un tomēr ... man viņas tik ļoti pietrūkst. tas nav pareizi, ka mēs savā vecumā apglabājam sava vecuma draugus.
darbā izmetu frāzi, ka jo sūdīgāk man iet, jo vairāk es daudzos, esmu jautra, priecīga, iedvesmojoša... un es tāda arī esmu. patiešām. reizēm skatos uz sevi no malas un domāju - kur tevī tas viss? kur? kāpec?
jo es nespēju atrisināt savu dzīvi, es negribu īsti tajā dzīvot pēc tās realitātes kāda man tā ir, tāpēc es esmu bik cita. nē, nemelojot, vienkārši atrodot lietas, kas dara mani laimīgu. un jā, mani dara laimīgu brīži, kuros es varu kādu iepriecināt, iedvesmot vai vienkārši padauzīties. tas nekas, ka man sen jau nav 20 gadi. |
|
|
| sarunas |
[Mar. 16th, 2019|09:06 pm] |
es te laiku pa laikam esmu bijusi, kad vajadzēja kaut ko norunāt no sevis nost. uzrakstīju, nepalīdzēja un izdzēsos. un tā vairākas reizes. stulbi. iespējams, bet tomēr.
bet izrādās, ka tam bija vajadzīgs laiks, jo tagad tas strādā. Es laikam esmu nonākusi līdz punktam, kurā ir vienalga ko par tevi padomās vai ko tev īsti pateiks par uzrakstīto. Paņemam visu nepieciešamo un pārējo atmetam kā nebijušu.
Es parasti tā nedaru.
un šoreiz palīdz, jo man vajag parunāt. ir jau kauns runāt ar kādu par vienu un to pašu, atkal un atkal, saprotot, ka nekur no tās vietas uz priekšu neesi ticis.
Lai gan... kā uz to paskatās.
Pirms trīs gadiem es biju tomēr cits cilvēks, šobrīd bik apbružātāks arī attiecību jomā.
un jā, kaut kur sarunās pazibēja tēze, ka ... domā es neesmu domājis kā būs, kad tev būs cits? jā, tad arī man būs jādomā, kam tad es zvanīšu, ar ko runāšu utt.
es nesaprotu pati sevi. ar prātu saprotu kā vajadzētu darīt un justies, bet realitāte ir pilnīgi cita. Pie kam, es neprotu melot pati sev tā īsti, es pārāk skaidri apzinos savas izjūtas, vajadzības un vēlmes. un vēl es neprotu un negribu prast nogriezt visu kā ar nazi, jo brīžos kad tas ar mani tiek izdarīts - es tieku izārdīta. tas ir drausmīgi. |
|
|
| beidzot |
[Mar. 16th, 2019|09:06 pm] |
|
beidzot nomazgāju logus, pagājušā gadā veiksmīgi to neizdarīju un tāpēc tagad neizturēju. Dabūju to garo logu birsti ar teleskopisko kātu. tīri ok. īpaši maniem logiem, zem kuriem ir kaut kādas dobes, kur trepes nekad nevar normāli nolikt. Bet šodien nevaru pacelt rokas, pakustēties utt. pie kam vakar bija naktsmaiņa, tātad 12 stundas uz kājām darot visu pēc kārtas. šodien esmu izmetama miskastē. |
|
|