| bailes |
[Apr. 19th, 2019|06:47 pm] |
izrādās biju noķērusi baigo stresu tomēr. nu jā, es jau ar prātu saprotu, ka tik traki tak man nebūs kā viņai, bet tomēr nomirt nevaru atļauties. tāpēc pēdējo nedēļu pat apetīte bik pazuda, gaidot ko tad daktere pateiks.
nu neko jau tādu nepateica. jā, jātīra, jā , jādara, bet nemirstu, vēzis man nav (pagaidām) un vispār - viss būs labi, vienkārši jāpiestrādā, jāizdara konkrētas lietas.
bet man bija bail. godīgi. es biju reāli pār strīpu pārmīzusi. jo iedomājoties tā reāli, aizmugure esmu es pati, nevis man tāda ir. nu tāda, kas spētu pavilkt 2 vecīšus un 2 bērnus. tādas nav . par to arī bail bija dikti.
šodien jau bik atlaida, atsākam dzīvot. |
|
|
