Zinu, jau zinu... Bet ir nepieciešami sapņi, jo, ja nebūs sapņu, nebūs uz ko tiekties...
Un protams, ir sāpīgi vilties cilvēkos, bet jābūt piesardzīgam... Ja tu nevienam neuzticēsies, patiesībā ir tā, ka tad cilvēks kļūst tāds kā dārzenis - jo trūkst jūtas. Cilvēks tāds ir radīts - vienu brīdi sāp, vienu ir laimīgs.. Tā tas dzīvē notiekas..
Un par to ieciklēšanos - zinu, arī man tā bija, bet tad es sapratu, ka man ir tik daudz par ko patiesībā priecāties un par ko justies laimīgai - kaut vai par sīkumiem :))
Turies un gan jau kaut kā :))