Nē, nu es jau saprotu, ka tā vienmēr saka. Bet padomā labi, vai pagājušo 2 gadu laikā tev nav bijis neviens brīdis, kad viss ir ok, jeb tu vismaz jūties labi?
Un par to piečakarēšanu - vienmēr ir bijuši, ir un būs tādi cilvēki (arī lietas), kas piečakarēs - bet tas nenozīmē, ka nav citi, kas tā nedarītu...
Un par tiem kristiešiem - tas ir nosacīti. Daudzi saucas kristieši, bet vai viņi tādi ir patiesībā? Par to jāpadomā..
Arī mani dzīvē cilvēki,tuvi cilvēki, ir piečakarējuši, bet tas tikai pierāda to, ka vienīgais, uz ko vari paļauties, esi tu pats...
Viss kas notiek, notiek zināmu iemeslu dēļ. Un nav vērts tagad domāt, kā būtu bijis ja... Jo, dzīve ir īsa - īsāka nekā mēs to bieži vien iztēlojamies, tāpēc ir jāizbauda katrs brīdis (labs, vai slikts), jāmācās no savām (un citu) kļūdām un jādzīvo tālāk ar gaišu skatījumu uz dzīvi (banāli skan, bet ja tā nedara, tad var nojūgties).

(sanāca man te neliela 'svētruna' - piedod par spamu) :D