A kā tad tavuprāt top "īsti mākslas darbi"?? Domā, ka komponists piesēžas pie klavierēm vai galda, apbruņojies ar visiem iespējamajiem rakstāmajiem un nošu lapām, pieliek pie durvīm zīmīti "Netraucēt! Šeit top īsts meistardarbs" un tad kaut ko raksta? Diezin vai.

"visi vinja darbi taads liels haoss, kas tapis no nekaa nedariishanas, vien ir, preciizaaak-->no dariishanas peeec pasuutiijuma!" Par "haosu"vēlāk, bet par to "nekā nedarīšanu" vai "pēc pasūtījuma" - zini, tā bija viņa dzīve, ar to viņš pelnīja sev iztiku - lai varētu dzīvot. Tā bija viņa profesija,kas gan nebija ienesīga, bet kurai viņš nodevās ar sirdi. Lai iztiktu, viņam nācās daudzus gadus smagi strādāt un tas nu ir absolūts pretstats "nekā nedarīšanai".
Un haoss tas nav! Lai nu kur- bet BAHA MŪZIKĀ IR VISĪSTĀKĀ KĀRTĪBA un formas skaidrība. Fūgas un invencijas - tas ir vienkārši ģeniāli, kā var ko tādu uzrakstīt, loģiski izklāstot tēmu visās balsīs, tad vēl to izstrādājot un attīstot. Turklāt vēl ar dziļu domu. Baham viss bija izstrādāts līdz pat tādiem sīkumiem un smalkumiem kā- katram intervālam atbilda kāda īpaša noskaņa, piem., tīra kvarta uz augšu apzīmē prieku utt.
Bahs ir visas mūzikas pamatakmens, tā kā ir absolūti muļķīgi (piedod)un neapdomīgi viņu "nolikt". Viņa mūzika ir jau gadsimtiem zināma vērtība. Tikai tādēļ tā ir dzīva vēl mūsdienās - arī pēc 3 gs. Padomā loģiski, vai kaut kas tik nemainīgi ietu cauri gadsimtiem, ja tam nebūtu nozīmes, ja tam nebūtu ģenialitātes pieskaņas??

Un man pašai ĻOTI patīk spēlēt Bahu. Gan prelūdijas&fūgas un invencijas klavierēm, gan partitas un sonātes vijolei solo - tas ir tik skaisti...

Ā,vēl par to"radītāja biogrāfijas izzināšanu" - varbūt kā vidusmēra klausītājam tev nav obligāti jāzin autora biogrāfija, taču kādai apjausmai par laikmetu gan vajadzētu būt. Mūzika jau rakstīta ir konkrētam laikam, ar tikai tam raksturīgām problēmām, kas tomēr iespaido cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli. (Protams, ir tādas lietas, kas ir jebkāda laika mūzikā sastopamas- garīgums un mīlestība.) Taču, ja mūziķis izpilda kādu skaņdarbu, ir svarīgi zināt pirmkārt- laiku, otrkārt- vismaz lielās līnijās šī komponista dzīves ceļu. Tikai tā var izdibināt, KĀPĒC viņš rakstīja tieši tā un ne citādi- kas viņu satrauca, kas bija tam laikam raksturīgs utt. Izpildītāja loma ir atskaņot skaņdarbu vistuvāk tam, kā to gribējis komponists, tāpēc ir jārok dziļāk, lai uztvertu arī skaņdarba jēgu un būtību, par dažādām niansēm nerunājot.

Nu jā, sanāca man te dikti daudz...
Bet tas bija akmens manā dārziņā, par ko nu nespēju noklusēt.
:)