Paklausies manī vēlreiz....tikai vēl vienu reizi ieklausies kā tas ir! Kā ir būt, bet neredzēt....būt, bet nedzirdēt...būt, bet nejust izsalkumu...dzīves izsalkumu,to,kas iekšā dvēselē,kas vienīgais ieklausās tevī...Tas ir smagi,bet jāturas,jo māku taču lidot....māku sapņot un just.Tā nav spēle...tās sāpes manī ir īstas un tās spiež...spiež man nedzirdēt....spiež neredzēt....spiež nejust izsalkumu...Ieklausies...tu dzirdi? Izplet rokas....tev saku izplet rokas un pacelies savos sapņu spārnos!Tie tev parādīs, kas tu esi....kāpēc tu esi...Tikai paskaties uz sevi no augšas un ieklausies vēl vienu reizi.Jūti kā tevi apskauj zvaigznes...jūti to ko nejūt neviens pašlaik...Tas viss tikai tev...un tas viss no manis...Cik mazus no augšas redzi cilvēkus....ciki mazas ir viņu dvēselītes, bet tik pilnas ar sāpēm un laimi...Katra putna vai kukainīša sirsniņa arī jūt....jūt sāpes...jūt to ko jūti tu!Ja tu vēlies šis lidojums var nekad nebeigties...tu nekad vairs nedzirdēsi,neredzēsi....tev nevajadzēs...tev pietiks ar to ko zini....galvenais ar to ko jūti!Tevi pavadīs eņģeļi...tie dziedās tev miera dziesmu...un laimes lietus pār galvu tev līs.Tu dzirdēsi kā mazs kukainīts lej asariņu par savu nomīto kājiņu....tu dzirdēsi kā putna dziesmā dzirdamas bailes...bailes par debesīm!Kas notiks ar debesīm,kur tās paliks,ja neviens par tām nedomās...tāsnespēst izjust un nekad vairs nevarēs lidot...ne velti putniem doti spārni,lai tie vienmēr justu to,ko tagad jūti tu...Te kur klusums apņem tevi un tu tikai dzirdi...saki kā tas iespējams...tā....vienkārši tā....lidojot! nevajag domāt,ka kritīsi...viss izzudīs un tev atkal sāpēs....un tu atkal nejutīsi citus! Tu visu atcerēsies...katru reizi svecei degot tu zināsi,ka tai arī sāp,kad tā nodeg...ka sāp katram kokam,ko ikdienas liec krāsnī....katrai eglītei,kas ziemās nocirsta lai priecētu mūs....KATRAM...Un tad nevajag domāt par savām sāpēm...tas nelīdzēs...sāp visiem...Zini,ka varēsi pārlidot pāri upēm,kurās mīt zivis....tās raud,bet mēs to neredzam...vai tagad tu jūti? Jūti ka vari visu,ja vēlies...vari sasniegt to,kas nekad nav licies sasniedzams...vari vēlēties to,ko nekad neesi vēlējies! Vai mēness spīdētu bez saules...nē! Vai Vai koki augtu bez zemes...nē! Vai nedzīvs var pastāvēt bez dzīvā...nē! Bet mēs...mēs varam visu...mēs varam lidot bez spārniem....saklausīt būdami kurli....saredzēt būdami akli....sajust būdami tikai dvēseles bez miesas! Tu klausies manī...un nāc man līdz...nebaidies tur visi ir bijuši...Tā vieta kur tevi vedu...tas nav ne sākums ne beigas...tas nav vidus...Būtībās tas nav nekas...tikai to vajag apbrīnot...to vajag saudzēt...to vajag mīlēt....Es pirmo reizi pateicu mīlēt...jā varbūt...tik tiešām tas palīdz....Pasaki pie sevis,ka vajag mīlēt...Vajag mīlēt...mīlēt....mīlēt...Tikai dvēseli..sauli..kokus...katru dzīvo radībiņu...katri zāles stiebru, kas pavasarī tevi priecē ar savu zaļo krāšņumu....katru sienāzīti,kas tev spēlē savu dzismiņu...un domā,ka tikai tev...tikai tev tas viss! Un tad tu zināsi,ko nozīmē dzīvot un just...jus to katru dienu,kas ceļas augšā tevis dēļ....katru nakti,kas iet gulēt kopā ar tevi...Tikai nenoliedz...nenoliedz šos sapņu...šo lidojumu...Tikai ja mīli...vari pacelties spārnos un mīlēt visu...Tad viss mīlēs tevi...Tev nav jābūt eņģelim lai dotu mieru...nav jābūt saulei,lai sildītu visu pasauli...tu jau sildi...tu jau mīli...Tu to visu dari,ja klausies manī....ja neredzi mani un nedzirdi...tikai lido kopā ar mani un galvenais jūti un mīli pilnīgi visu...Katrs ir pelnījis tavu mīlestību...tavu pasauli...tavas domas un davu siltumu...Atceries,ka nekas nenotiek tāpat vien...šis sapnis nav nejaušība...nekas nekad nav bijis nejaušība...arī tu! Viss kas iekārtots ir Dieva dots....viss! Kādreiz,kad aizver acis....atceries mani...atceries mazo sienāzīti,kurš tur pat blakus spēlēs savu dziesmiņu....atceries zaļo zāles stiebriņu, kas padara skaistu iakvienu dienu,kad vien tam ir lemts plukt...atceries ērgli,kas visu redz tāpat kā redzēji tu...Mīli visu,kas tev apkārt....vienkārši mīli un šīs mazās dvēselītes tev nepaliks parādā...Tās mīlēs tevi...
Tagad tu noklausījies...tagad tu zini...nu man jāiet,jo daudz vēl tadu,kas nezin to,ko tagad zini tu...daudz vel tādu,kas mēģina visu tikai saredzēt un saklausīt...arī viņiem man jāiemāca lidot un mīlēt...mīlēt to,kas ir viss un bez kā nevar....