visiem pietiks vietas, jo tas ir noteikts likumā par vietas slieku. dod man naudu, lai pirkt varu. varu ar varu varu iegūt slavu. goda vārds tas ir tēvišķi. es slinkoju, lokos kā slieka, lienu uz vēder, dejoju vēderdeju, griežu vēderus, hamikariri, duru citiem garāmgājējiem plašā pūlī salūtu skatoties, duru sev mutē ar nazi duru kokos un asfaltā. es izmēru līmeni daugavā lecu lejā uz naža, duru sev augšā un apakšā, bet asinis atskaās raudāt. tās sarec momentā un lec un sarec momentā. es dievojos, ka labi nebūs, pienāks baigais gads, kad revolucionāras domas un krājkases lidos pa logu pret galdiem un demonstrantu galvām un jukas būs un labas iesnas un domas kritīs no gaisa un sitīsies pret ietvi kā galvu sit pret ietvi sazvērnieki cietumnieki nacisti un zelts no pirkstiem pil kā plēve sakarsēta un dēlēm uzlieta tās sačokurojas pamokas tad atmaigst un labas gaismas starmeši. godam labas ainas nevar vienmēr sabetonēt manās iesnās, jo gaisma sargā svētos slēģus un tie nodod ziņas eņģeļiem un dieviem un titāniem un viņu sievām. godam labas iekaisušas laimes nevar sazvanīt manas piebriedušās krūtis, jo tas labierīcībās nomentē un tad godam savvaļas laimes sasildītos piekrastes bambusos un gaismas priedēs nomet dieva laimes zarus un domas ir vienmēr divtik saldenas, kad nomelnojos ar gaismas preiļiem, ko biju sadzinis kūtī, lai kautu ar kaunu netikšu cauri, paņemšu cirvi un rupju maizi, kaisīšu sāli pār brūci lai aug lielas raženas ābeles un dod man ābolu pagrauzt un pasmaržot paduses, jo tas ir tas īstais moments, jo tajā es dzimstu un salstu no gaismas. ak cik šausmīgas smaida divas trejādas kājas uz pieres uz raguciema sliedēm, ragavās ar motoru ar stipriem nerviem un gaisīgu humoru.