bēdīgas salvetes. no manis grib paģērēt, bet es turos un spurojos. es gribēju daudzas lietas pastāstīt, bet vienmēr iegansts ir pirmais. dodas ļaunas rokas manas saujas paklusēt un dodas un nepienāk pa pastu krauklis bez biksēm, kam būtu bijis vajadzējis un nenopietnībā es lokos pretim saules baterijas skatlogam. došos ar bateriju un tad manas iegansta sliekas to sapratīs. nekad vēl nebija tik daudzas baterijas visas vienā lielā sliekā. es biju un tu atradies un mūs skapis ir ieslodzījis bakalaura rakstīšanā. es jau domas dalu un gaiņāju pret slaktiņa bisektrisi un tas manas hah hah, malloh un daudzas iesmainas liesmas. dodieties uz pakaramā kunga dāma un daudzas reizes pisitiet ar kāju. dodas daudzas laimes stiklinieces un nodod man pa purnu. es jau biju daudz to pieredzējis un nekad to nepiedošu un tagad dūnas bija uz dūnām sasēduša. es kalpoju resniem zariem virs galvas un daiļas skatloga partizānes baidās nomanas pilienu jūras. gaidiet un radīsies plastikāta krūtis, ko par pēctecību bija sadalījis mugurkaulnieku lietus, ko bija sastapis ceļā basketbola krauklis. es iešu un tu radīsi saskaņas centru un dosies tik dziļi iekšā ellainā sviestā, ka no pupiem izkritīs baktērija un dos pa muti, lai to nearētu piesiet par baudas kartridžu tik lieliskam cilvēkam, kas bauda nievājošas plastikāta rotas, ko no manas rokas biju atgaiņājis un dodas tas ar bārkstīm lietū, bet pagaidām nevaru izdibināt, ko no manas iekšas prasa manas sēlijas dieviņš lai piebikstītu un dalītos sēnēs ko patoss ir atnesis no marmora bisektrises un tagad dod monstrozas iekšas to visu pielipināt.