Lūdzu jūsu uzmanību dārgais aids veiders. dodiet un ņemiet, bet nepiedodiet. nekad ar galvu pa priekšu neejiet un daudzas reizes to varat manī apzināties. daudzas lietas ir bekas un tad mēs viņu relaksēsim. dodieties nodbaas dzejā un glaudiet maizes parazītus. doddieties un karstumā izplūstiet. nekad ar laimi nevar spēlēt kategorijās. daudzas briesmas ir iepatikušās un tagad to nepietiekamībai ir nobirušas parazitējošas saules baterijas. es izgaisu un tagad ir divas iespējas. es jau skrienu un daudzinu pratim došanas ieganstam bet domas ir piebriedušas un nevaru es tik plaši izplatīt nedienas, kas ar mani piedraugo un dodas pretim saules baterijām. tā ir mana galva, bet esmu citur. es domāju par citā lietām, bet reālajā pasaulē man jādzīvo. es gtrenējos koncentrēitees uz laimes paģirām un ogadalgām. baigas ir liesmas, kas ar maniem ieganstiem nobrieduši un tagad liames bārsktis nevienā vietā naver sadarīt par labu esam. es gaujas tradicionālo parku grauju uz iesmiem un daudzas ispējas nomirušas un tagad gaida sāpes par nabaga dziesmu. kad kadiķis ir pieblīvējies pilns ar spaini un tautas balsis ir daudz to nepiedienošanas gaismas. ek es jau daudz dod man gobelēna iedvesmu un tagad domas ir piebriedušas un neviennozīmīgas. ek jau no krasta atdalās un tad es baidos projām jo maizes pastkartes ir divas uz katru iedzīvotāju. dodos ar kājām pa priekšu un nodevas nemaksāju un tikai piebiedrojos un nevienmērīgi elpoju, jo tas ir visiem baigais pārsteigums, bet domas ir vienmērīgas un nepieskaitāmas ar ko manas iesmu devas būtu pieticīgas un nevienmērģii deģenerētas. ak šausmas ko dievs dara ar skābekli.