vai arī tāds prātojums, ka pēkšņi apstājas asinis, tajās iezogas mazi organismi, resnie, kurlie kabači ar nazi acī. daudz domāju pēdējās dienās par nāvi kā karalisku ballīti uz grimstoša kuģa klāja ak kājas tās nesa  mani debesīs pēc barankām un uz gāgānu kariem kad dienvidi pietuvojās polārajam lokam, tad bija jāatgriežas mājās. es biju pieķerts reiz ķecerībā un locījos kā stīga stiprā vējā ar tinti zobos mani gribēja izsmērēt pa sienu mazs puika ar bulko rokā. es iekodos magoņu jaunaudzē un kratīju vaigus ar ūsām lēmēts traktora puksts un meklētājā uzrādās dzenbudista iedzeltenais zobs ar hjeroglifu banāns nedienas sniegs uz visiem iegurņiem pa vecam stabam. gaudas ar mazlitrāžas kubikcentimetru pa vienu gabalu tāds, otrā iestājas ziema. mudīgi sameklēt ciemakukulī ietītu cimdu iztirzāt visus nobeigumus un svabados garus un iztēloties, kā svenska besī maizi ar pātagu par visuresošu skatienu mīnus rēzus kaklā pakārts diklafoss