piecūkotos ezeros izzvejoja saule zivis un nepiedeva trūdošām lapām maskulīnas bezzvīņu zivis ar trotuāru apslaucīties un gāzt kreileni pūlī, lai ar zivju kanārijputniņiem un skaidām pāri pār visu baltu pasauli uzzied klavesīns un nevar mani pamest kaunēties par tēva purkšķiem, kuri atbalsojas, kurus suns ēd un tad es ziedu kā jaunzēlande krokusa daivā un nepieradinātās modes skates ar fuck art līderi maikā un pliekiem krāniem pie atejas sienas tie zib un spuldzēs parādas kafijas kaligrāfija nevienam nevajadzīga un smeldzīga kā saules pinuma laukos pamesta sienaguba izdemolēta kafejnīca klajas rūdas laukā izstīdzējis pacans ar melnu muti ēd zivas acis un nevienam neko nesaka