ieliesiet to manī divas reizes. es jau nobriedu un tagad manas iekās ir stiklainas. es joņoju un barakudas manas iesmu nodomātās dziesmas ir atlabušas. dodiet man kaut ko nelabu uz maizes, es jau kaujos. nevaru darīt tik daudzas liesmas vienlaicīgi. nedod man dievs skaistas kājas, tās ir visas tulznas parādā barikādēm. nodomu nevaru saskaldīt, tāpēc nodoms manas iekšas ir prom. kas ir tik viendimensiāls un es zālājā barikādēju skaņas. tas nekas man saka, jo to būtības dzīlēs es joņoju ar zebieksti. nodoms ir visuvarens un daile ir krustā. bet bekas. kas mani tik ļoti attur un nevar manas iekšas tik pret pincīti un stabuli. es dodos ar trim caurumiem pret debesi un tur duru savu dunci. dodiet man kaisli un dodiet man maizi, ragus, stabuli, kausu, pliku miesu. es jum atdarīšu ar krepapīru un nodomu pret maniem iekšējās dzīves stabulatoriem. nododu jums manā rīcībā nodošanas skaņās un dariet to tik pat labi , kā es daru savas iekšas un nevaru to atdarīt bet mno daudzas iesnas ir tik pat skaņas kā no mans iekšas to nevar sadalīt pret maniem iekšējiem procesiem. nododu jūsu rīcībā manas iekšas un tagad tās ir nobendētas un skaņas. es jūtos pret naudas un tas manas iekšas nevar darīt pret dziesmu. kalu.