tautas parikte riktīgi nobaidīja viesus un tad visiem izbēga krēsls no liesas un nevarēja saturēt savus saturated fat no mutes gāzās aumaļas ar biezpienu aizlipinātas karikatūras vāceles un nievājošos atraugu lietos manas iemaņas sazagās palagus kaudzēm un sniegiem pietika drosmes manas nometnes kaismīgo augoni saziņot pa visu radio ēteri un tad tas sākās, kas ar augstu pludmales mēteli nevar manas iekšas salabot un dusmās es izbēgu no traumpunkta, lai ar gaismas paviljonu ne niekam nebūtu manas iekšas tik pievilcīgas likušās, bet to visiem nebija lemts nomest lejā uz ejas kas savienoja mūs un jaukdamies pa viltus karikatūras sejām izmeta mani paviljona ostā uz liedaga smiltis dega un fosīlijas rija manu prieku bez rikas maizes riču raču rikšiem vien ar kumeliņu gar ūdeni šķērsot upi iegāzties purvā no nolauztas priedes izzvejot nlo un būt par tarataiku