un daudzi to bija saredzējuši sejās un kuluāros un tas iztapināja manu grimasi par basketbola grozu, jo mans plāns bija bet grūti tur bija kaut ko piebilst, jo sadrumstalota uzmanība man iegriež sānā ar nektarīna smīnu un tad es bolos lai panāktu vārītas olas, bet veikalā tirgo sāli ar uzrakstu sāls kā es varu zināt ka tas ir sāls mani piemānīja tumšos esības supermārketa stūros un es nopirku par savām ciešanām tik absurdi nevajadzīgas lietas es tagad nevar saprast, ko no manis prasīja ko paliku parādā esmu kā pingvīns palangā tagad jau nav diezko karsts, bet es ar savu rādāmkoku jau sāku mācīt nākamo paaudzi kā tāds ķēdē iesiets suns, lai gan pats ne par ko neesmu pārliecināts, bet kaut ko jau citiem ir jāsaka, lai tie nojaustu manu saturu un varētu uz mani rādīt kaut kā nebūt nevis skatīties cauri vai ar aizdomām, tad jau var palikt par spoku un roku kabatā turēt katru mīļu brīdi, lai gan dundegas labākie iegansti mani nevar no tā atrunāt