no kūrorta atbraucis zaķis sāka kontemplēt par savu radošo darbību ananāsa sfērā. četras daļas no divdesmit četrām vienas elpas vilcienā, bet tad iestājās pagurums zaķis nekautrējās atzīties, ka bija sācis radīt pēkšņi un spontāni un arī to, ka viņa spēki bija niecīg norakstīt uz treniņa trūkumu bija ērti, bet viņš izvēlējās cīnīties tālāk un pa tiesi, kad zaķis pienāca pie nākamā tunču kioska, viņa spēki bija atjaunojušies, lai gan tagad viņš darīja kaut ko citu, tas tomēr spēja iepriecināt radību, jo viņš atcerējās ka uzmanības pievēršana vienai lietai ilgāk par piecpadsmit minūtēm draudēja nosēdināt viņa akumulatoru, tāpēc viņš apzinājās, ka darbu vajag sadalīt mazākās un dažādās variācijās, lai tas kalpotu par atsperes punktu, nevis iztaššītu viņa spēkus viens un divi nonācis pie šādām atziņām viņš cerēja, ka tās saglabāsies operatīvajā atmiņā, jo viņš bija noguris no savām niecīgajām darba spējām un alka panākumu un spriedzes radītu elsu patīkamu sajūtu ekstāzes viņš gribēja dzīvot tas zaķis